Katrs lietotājs, kurš vismaz reizi mūžā mēģināja formatēt kādu datu nesēju (cietais disks, USB zibatmiņa utt.), Nāca pāri tādam jēdzienam kā failu struktūra vai failu sistēma.
Kāda ir operētājsistēmas failu struktūra
Saskaņā ar tādu jēdzienu kā datņu struktūra, pirmkārt, ir jāsaprot noteikta failu izvietojuma kārtība jebkura veida informācijas nesējā. Protams, visi droši zina, ka dažāda veida un lieluma failus var saglabāt datoros, tālruņos, planšetdatoros un citās ierīcēs. Glabāšanas organizācija nosaka failā saglabātās informācijas formātu, kā arī veidu, kā tā tiek glabāta un nosaukta. Pilnīgi visi iepriekš minētie parametri atspoguļo operētājsistēmu (failu sistēmas) failu struktūru. Katra konkrētā failu sistēma nosaka to, kas piemīt tikai sev: failu vai mapju nosaukuma lielums, sistēmas atribūtu kopums, kā arī maksimālais iespējamais katra atribūta lielums. Dažas operētājsistēmu failu struktūras pat ļauj glabāt saglabātos datus vai piekļuves kontroli.
Failu struktūras raksturojums un veiktie uzdevumi
Pilnīgi katrā operētājsistēmu failu struktūrā, pirmkārt, tiek nosaukti faili. Otrkārt, tā izveido savu, unikālo saskarni izmantotajām lietojumprogrammām. Treškārt, tas nosaka attiecības starp loģisko modeli un fizisko nesēju. Ceturtkārt, tas nodrošina sistēmas stabilitāti. Visbeidzot, operētājsistēmu failu struktūrā ir jābūt noteiktai informācijai, pateicoties kurai tā iegūst iespēju mijiedarboties ar instalētajām lietojumprogrammām, pakalpojumiem, pakalpojumiem utt.
Failu sistēmas savā starpā tiek iedalītas: orientētās brīvpiekļuves datu nesējos (failu sistēmas, piemēram: NTFS, FAT32, ext2 utt.), Multivides ierīcēm ar secīgu piekļuvi informācijai, tīkla sistēmām, kā arī optiskām sistēmām vai ierīcēm ar zibatmiņa. Katrai no iepriekš uzskaitītajām failu sistēmām ir savas, unikālās priekšrocības, tām ir ierobežojums, kas raksturīgs tikai konkrētai failu struktūrai, kuru dēļ tiek panākta izmantotās operētājsistēmas unikalitāte un drošība, kā arī piekļuve citiem lietotājiem nav pieejama.
Kopā ar visām dabā pastāvošajām struktūrām failam ir raksturīgs hierarhisks uzbūves modelis. Tas nozīmē, ka operētājsistēmā viss tiek apvienots savos direktorijos, ar kuru palīdzību tiek veikta mijiedarbība. Mūsdienās visi katalogi tiek apvienoti savos kokos. Piemēram, viens no saprotamākajiem lielākajai daļai lietotāju = Windows vai DOS operētājsistēma.
