Draivera instalēšana Linux pārstāj būt ārkārtīgi grūts un sarežģīts process daudziem lietotājiem. Kopš brīža, kad Linux kļūst patiesi lietotājam draudzīgs, daudz kas ir mainījies pašā sistēmā, it īpaši draiveru instalācijā. Šajā rakstā tiks runāts par galvenajiem draiveru instalēšanas veidiem Linux.
Tas ir nepieciešams
Internets, Linux, draivera pakete
Instrukcijas
1. solis
Katru gadu Linux kļūst arvien populārāka, un tajā pašā laikā pati sistēma kļūst vienkāršāka, vairāk orientēta uz lietotāju. Tas, protams, ietekmē draiveru instalēšanas procesu.
Mūsdienu Linux izplatījumos šis process jau ir automatizēts, t.i. draiveri tiek instalēti vai nu "ārpus kastes" (tūlīt pēc instalēšanas), vai arī izmantojot īpašus apgr./min (sarkano cepuru saimes sistēmas) vai deb (debian) pakotnes. Turklāt daži izplatījumi (īpaši Ubuntu vai Suse) nodrošina draiveru lejupielādi un instalēšanu tieši no paketes vadības paneļa. Pakotņu pārvaldnieks automātiski lejupielādē nepieciešamās pakotnes un pēc tam tās instalē. Vienīgā problēma, kas šeit var rasties, ir atkarības pakotnes, taču šo problēmu risina arī pakotņu pārvaldnieks. Nepieciešamās paketes vienmēr var lejupielādēt no tīkla, gandrīz visi Linux draiveri tiek brīvi izplatīti. Vēl viena instalēšanas iespēja ir no avotiem. Šādi draiveri parasti tiek piegādāti tar.bz, tar.bz2 vai tar.gz arhīva formātos. Šis ir parasts arhīvs, vienmēr izsaiņots kopā ar parasto arhivatoru. Arhīvā parasti ir instalēšanas instrukcijas (INSTALL fails).
2. solis
Ērtības labad kompilēšanai varat doties uz direktoriju ar nesaiņoto programmu.
Terminālā: cd path_to_directory_with_unpacked_program Piemērs:
CD instalēt / vim2.5 /
3. solis
Pēc tam tiek palaista konfigurācijas utilīta, lai noteiktu sistēmas konfigurāciju un turpmāko instalēšanu: sudo./configure
4. solis
Pēc tam tieši seko programmas sastādīšana un instalēšana.
Termināls: sudo make && sudo make install sudo padara kompilāciju pats sudo make install - instalēšana
&& ir savienošanas operators (divas darbības vienā).
