Uzņēmumi savā darbībā arvien aktīvāk izmanto klēpjdatorus, tiem bieži dod priekšroku lielgabarīta stacionāriem datoriem. Tomēr likumdošana mēdz atpalikt no strauji mainīgās realitātes, un ne vienmēr ir skaidrs, kā ņemt vērā un norakstīt jaunizveidoto izgudrojumu izmaksas. Nodokļu kodeksā nav vārda "klēpjdators".
Instrukcijas
1. solis
Iespēja norakstīt klēpjdatora iegādes izmaksas ir atkarīga no pēdējā izmaksām. Krievijas Federācijas Nodokļu kodeksa 256. pantā ir norādītas amortizējamā īpašuma īpašības, un, cita starpā, šīs īpašības ietver vairāk nekā 40 000 rubļu izmaksas. Attiecīgi, ja jūsu klēpjdators maksā mazāk nekā šī summa, tad tas tiek uzskatīts nevis par pamatlīdzekli, bet gan par mazvērtīgu, un tā izmaksas tiek norakstītas tajā nodokļu periodā, kad iegāde tika veikta.
2. solis
Ja klēpjdatora izmaksas pārsniedz 40 000 rubļu, tad tās tiek ierakstītas bilancē kā pamatlīdzeklis un tiek pakļautas nolietojumam saskaņā ar uzņēmuma grāmatvedības politiku. Šajā gadījumā ir jāvadās pēc pamatlīdzekļu klasifikācijas pēc nolietojuma grupām, kas apstiprināta ar Krievijas Federācijas valdības 01.01.2002. Dekrētu Nr. 1. Šajā klasifikācijā ietilpstošais klēpjdators pieder kategorijai "elektroniskie datori", tas ir, otrajai nolietojuma grupai ar lietderīgās lietošanas laiku no diviem līdz trim gadiem ieskaitot. Precīzs kalpošanas laiks šajā sistēmā tiek noteikts ar galvas rīkojumu. Šajā periodā klēpjdatora izmaksas tiek pakāpeniski norakstītas saskaņā ar nolietojuma politiku. Termins tiek noteikts, pamatojoties uz ražotāju tehniskajām īpašībām un ieteikumiem, tomēr tam jāiekļaujas norādītajā ietvarā, pretējā gadījumā nodokļu problēmas ir neizbēgamas.
3. solis
Ja esat organizācija, kas veic darbības informācijas tehnoloģiju jomā, un jums ir atbilstoša valsts akreditācija, iepriekš minētie noteikumi uz jums neattiecas. Elektronisko skaitļošanas iekārtu izdevumus varat norakstīt kā materiālu izmaksas. Protams, to darot, jums jāievēro Nodokļu kodeksa noteiktās prasības šāda veida organizācijām.
