Datortehnoloģija ir attīstījusies tālu. Pirmā skaitļošanas ierīce bija primitīva dēlis ar oļiem. Bet tagad datori spēj veikt miljoniem darbību sekundē.
Abaks
Pati pirmā skaitļošanas ierīce tiek uzskatīta par abaku - dēli ar īpašām ieplacēm, uz kuras tika veikti aprēķini, izmantojot kaulus vai oļus. Abacus varianti pastāvēja Grieķijā, Japānā, Ķīnā un citās valstīs. Līdzīga ierīce tika izmantota Krievijā - to sauca par "krievu kontu". Līdz 17. gadsimtam šī ierīce bija pārvērtusies par pazīstamo krievu abaku.
Pirmie datori
Franču zinātniece Blēze Paskāla deva jaunu impulsu datoru attīstībai. Viņš izstrādāja summēšanas ierīci, kuru viņš sauca par Pascalina. Pascaline varēja atņemt un pievienot. Nedaudz vēlāk vācu matemātiķis Leibnics izveidoja perfektāku ierīci, kas spēj veikt visas četras aritmētiskās darbības.
Tiek uzskatīts, ka pirmās aprēķināšanas mašīnas, kas kļuva par mūsdienu datoru prototipu, radītājs bija angļu matemātiķis Bebards. Bebidža skaitļošanas mašīna ļāva darboties ar 18 bitu skaitļiem.
Pirmie datori
Datortehnoloģijas attīstība ir cieši saistīta ar IBM uzņēmumu. 1888. gadā amerikānis Hollerits izstrādāja tabulatoru, kas ļāva automatizēt aprēķinus. 1924. gadā viņš nodibināja IBM, kas iesaistījās tabulatoru ražošanā. Pēc 20 gadiem IBM izveidoja pirmo jaudīgo datoru Mark-1. Tas strādāja pie elektromehāniskajiem relejiem un tika izmantots militāriem aprēķiniem.
1946. gadā ASV parādījās cauruļu dators ENIAC. Tas darbojās daudz ātrāk nekā Mark-1. 1949. gadā "ENIAC" spēja aprēķināt skaitļa "pi" vērtību līdz 2000 zīmēm aiz komata. 1950. gadā ENIAC aprēķināja pirmās laika prognozes pasaulē.
Transistoru un integrēto shēmu ēra
1948. gadā tika izgudrots tranzistors. Viens tranzistors ir veiksmīgi nomainījis vairākus desmitus elektronisko cauruļu. Tranzistoru datori bija uzticamāki, ātrāki un aizņēma mazāk vietas. Elektronisko datoru, kas darbojas ar tranzistoriem, veiktspēja bija līdz vienam miljonam darbību sekundē.
Integrēto shēmu izgudrošana noveda pie trešo datoru paaudzes. Viņi jau bija spējīgi veikt miljoniem operāciju sekundē. Pirmais dators, kas darbojās ar integrētām shēmām, bija IBM-360.
1971. gadā Intel izveidoja mikroprocesoru Intel-4004, kas bija tikpat jaudīgs kā milzu dators. Intel speciālistiem izdevās procesorā uz viena silīcija kristāla ievietot vairāk nekā divus tūkstošus tranzistoru. Kopš šī brīža sākās moderno datortehnoloģiju attīstības laikmets.
