Gandrīz katrā tehniskās universitātes specialitātē ir programmēšanas kurss. Un tā nav nejaušība: šī prasme ir ne tikai pamata dažās darbības jomās, bet arī noderīga parastajiem datoru lietotājiem.
Instrukcijas
1. solis
Uzziniet algoritmizācijas pamatus. Dators neatšķir neko vairāk kā "1" un "0" vai "jā" un "nē". Lai programma darbotos pareizi, tā jāsamazina līdz nullēm un vienām. Programmēšanas vide var veikt lielāko daļu šī darba, bet ne visu. Programmas pamatā galvenokārt ir darbību un apstākļu secība: “Vai istaba ir karsta? Nē. Ja "jā", izpildiet "atvērts logs". Algoritmu valoda visās programmēšanas vidēs ir vienāda, un, to nesaprotot, jūs principā nevarēsiet sākt rakstīt nopietnu programmu.
2. solis
Izvēlieties valodu. Lai uzskatītu sevi par labu programmētāju, jums ir aptuveni jāsaprot visu valodu iezīmes un jāspēj rakstīt katrā no tām. No otras puses, maz ticams, ka jūs pastāvīgi izmantosiet pat divas programmēšanas iespējas, tāpēc ir jēga apgūt vienīgo, kas ir visvairāk nepieciešams. Katrs ietvars tiek piemērots diezgan šauri: Java galvenokārt tiek izmantota lietojumprogrammu veidošanai mobilajās ierīcēs.
3. solis
Izvēlieties programmēšanas vidi. Maz ticams, ka jūs varat uzreiz uzrakstīt noderīgu un funkcionālu programmu, tāpēc ir jēga izvēlēties "visērtāko" Borland vidi. Tas darbojas arī zem Dos un tam ir atbilstoša grafiskā saskarne. Šīs vides priekšrocība ir tā, ka jūs sajutīsiet valodas īpatnības "uz sevi", jo jums vienkārši jāizlaiž viens komats, un programma Borlandē vairs nedarbosies. Mūsdienu vide, piemēram, Visual Studio, pati novērsīs nelielas kļūdas. Tas ir noderīgi, bet vēlāk.
4. solis
Sāciet programmēšanu ar apmācību. Valodas iemācīšanās patstāvīgi būs nevajadzīga dzīves sarežģīšana: literatūra ir rakstīta skaidri, pieejama un, pats galvenais, ar pastāvīgiem piemēriem un uzdevumiem zināšanu pielietošanai praksē. Programma dzims pēc pirmās nodarbības, un tas dos lielisku stimulu turpmākajam darbam.
